Sākums / Darba drošības instruktāža ražotnē

Darba drošības instruktāža ražotnē

Likums pasaka, kas jāizdara. Tas nepasaka, kā to izdarīt ražotnē, kur maiņa mainās trīs reizes dienā un teritorijā ienāk apakšuzņēmēji.

2026. gada 31. augusts · 6 min lasīšanai · Mārcis Šēners

Likums pasaka, kas jāizdara. Tas nepasaka, kā to izdarīt ražotnē, kur maiņa mainās trīs reizes dienā, teritorijā ienāk apakšuzņēmēji un sezonā pieņem divdesmit cilvēkus nedēļā. Šī lapa ir par otro daļu.

Darba drošības instruktāža nav viena procedūra. Tās ir četras dažādas procedūras ar dažādiem iemesliem un dažādiem termiņiem, un ražotnē tās visas notiek vienlaikus, dažādiem cilvēkiem, dažādās dienās.

Apmācības kārtību darba aizsardzības jautājumos nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 749. Zemāk — nevis noteikumu pārstāsts, bet tas, kur ražotnēs šī sistēma praksē saplīst.

Kas ir instruktāža likuma izpratnē

15. punkts — burtiski

"Instruktāžā nodarbināto iepazīstina ar veicamo darbu, darba devēja apstiprinātajām instrukcijām un darba aizsardzības prasībām atbilstoši konkrētā darba veidam vai profesijai attiecīgajā darba vietā, praktiski parādot drošus darba paņēmienus un metodes un, ja nepieciešams, izmantojot uzskates līdzekļus."

MK noteikumi Nr. 749

Trīs lietas vienā teikumā: iepazīstināšana ar instrukcijām, praktiskā parādīšana un — pēc vajadzības — uzskates līdzekļi. Instruktāža nav lekcija un nav parakstīšanās. Tā ir kombinācija.

Instruktāžas darba vietā ir četru veidu — sākotnējā, atkārtotā, neplānotā un mērķa. Kura ir kura un cik bieži katra jāatkārto — atsevišķā rakstā, jo tur ir detaļas, kas šeit neietilpst.

Kurš drīkst instruēt

Šo jautājumu ražotnēs bieži atbild nepareizi. 17. punkts nosaka, ka instruktāžu darba vietā veic darba aizsardzības speciālists vai persona — piemēram, struktūrvienības vadītājs, darbu vadītājs vai meistars —, kurai ir atbilstoša pieredze attiecīgajā darbā un kuru par instruktāžas jautājumiem ir apmācījis darba aizsardzības speciālists, kompetenta institūcija vai kompetents speciālists.

Tas nozīmē divas lietas. Meistars drīkst instruēt — bet tikai tad, ja viņš pats par to ir apmācīts. Un otrādi: ja meistars instruē, nebūdams apmācīts, instruktāža formāli nav notikusi, lai cik labi viņš savu darbu pārzinātu.

Kur ražotnē tā parasti krīt

Maiņu darbs. Sākotnējā instruktāža jāveic, uzsākot darbu (16.1. punkts). Ja cilvēks sāk nakts maiņā, viņu instruē tas, kas tobrīd ir uz vietas — un tas reti ir darba aizsardzības speciālists. Saturs katrā maiņā sanāk atšķirīgs.

Apakšuzņēmēji. 16.4. punkts prasa sākotnējo instruktāžu arī tiem, kas veic darbus cita uzņēmuma teritorijā. Praksē tas nozīmē, ka katrs remontnieks, montieris un piegādātājs, kas ienāk cehā, ir jāinstruē — par to atsevišķi šeit.

Cilvēki, kas nesaprot valodu. Darba aizsardzības likuma 14. pants prasa, lai instrukcijas un apmācība būtu nodarbinātajam saprotamas, un uzliek darba devējam pienākumu pārliecināties, ka viņš ir sapratis. Valodu likums nenosaka — saprašanu prasa. Ko tas nozīmē ārvalstu darbinieka gadījumā.

Pierādījums. Instruktāža, kas notikusi, bet nav pareizi reģistrēta, pārbaudē skaitās nenotikusi. Ko raksta žurnālā un cik ilgi to glabā — 29. un 30. punkts.

Pārbaude nav formalitāte

19. punkts: "Pēc instruktāžas darba vietā instruētājs pārbauda nodarbinātā zināšanas un praktiskās iemaņas."

20. punkts — burtiski

"Ja nodarbinātā zināšanas pēc instruktāžas darba vietā ir neapmierinošas un var radīt risku viņa vai citu nodarbināto drošībai un veselībai, viņam aizliegts uzsākt darbu un instruktāža jāveic atkārtoti."

MK noteikumi Nr. 749

"Aizliegts uzsākt darbu" — ne "ieteicams pārrunāt". Tas ir tas punkts, kas instruktāžu padara par darba organizācijas jautājumu, nevis dokumentu jautājumu.

26. punkts papildus prasa instruktāžu organizēt darba laikā, atvēlot pietiekami daudz laika ne tikai izklāstam, bet arī praktisko metožu apguvei un zināšanu pārbaudei.

Kur šeit ienāk video

13. punkts videofilmas min kā uzskates līdzekli ievadapmācībā; 15. punkts pieļauj uzskates līdzekļus arī instruktāžā darba vietā.

Video atrisina tieši vienu problēmu no augšminētajām — izklāsta nevienādību. Nakts maiņā, dienas maiņā, sezonas pīķī un apakšuzņēmējam saturs kļūst viens un tas pats: jūsu cehs, jūsu iekārtas, jūsu maršruti, pareizi izstāstīti. Instruktora laiks pāriet no stāstīšanas uz to, ko nofilmēt nevar — praktisko parādīšanu un zināšanu pārbaudi.

Ko video nemaina: instruktoru, praktisko daļu, zināšanu pārbaudi, parakstu reģistrā un žurnāla glabāšanu. Kāpēc video neaizstāj instruktāžu — ar punktu numuriem.

Vienas darba drošības instruktāžas video izmaksas ir 2450–2900 EUR + PVN par vienu filmēšanas dienu; summu virza filmēšanas apjoms un objektu skaits. 8–10 video pakete — 14 850 EUR + PVN.

Kas tieši veido šo summu un kur tā aiziet augstāk — cik maksā instruktāžas video.

Biežākie jautājumi

Kurš drīkst veikt instruktāžu darba vietā? Darba aizsardzības speciālists vai persona ar atbilstošu pieredzi attiecīgajā darbā, kuru par instruktāžas jautājumiem apmācījis darba aizsardzības speciālists, kompetenta institūcija vai kompetents speciālists (17. punkts).

Cik bieži instruktāža jāatkārto? Atkārtoto veic sākotnējās instruktāžas apjomā ne retāk kā reizi gadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām un paaugstinātas bīstamības darbos pēc darba devēja apstiprināta saraksta — ne retāk kā reizi sešos mēnešos (23. punkts).

Vai apakšuzņēmēji jāinstruē? Jā. Sākotnējo instruktāžu darba vietā nodrošina arī nodarbinātajiem, kuri veic darbus cita uzņēmuma teritorijā (16.4. punkts).

Ko darīt, ja darbinieks nesaprot latviski? Likums valodu nenosaka, bet Darba aizsardzības likuma 14. pants prasa, lai apmācība būtu saprotama, un uzliek darba devējam pienākumu pārliecināties, ka darbinieks sapratis.

Vai video aizstāj instruktāžu? Nē. Video normatīvajos aktos ir uzskates līdzeklis (13. un 15. punkts). Instruktors, praktiskā daļa, zināšanu pārbaude un paraksts reģistrā paliek.