Raksti / Darba aizsardzības instruktāžu veidi — kura ir kura un cik bieži jāatkārto
Darba aizsardzības instruktāžu veidi — kura ir kura un cik bieži jāatkārto
Sešas dažādas lietas, kuras sarunā mēdz saukt vienā vārdā “instruktāža”. Šeit tās ir sašķirotas ar MK noteikumu Nr. 749 punktu numuriem — lai var pārbaudīt, nevis ticēt.
Vārdu “instruktāža” uzņēmumā lieto piecām atšķirīgām lietām. Parasti tas netraucē — līdz brīdim, kad atnāk pārbaude vai notiek nelaimes gadījums, un izrādās, ka viena no tām nav veikta vai nav noformēta.
Apmācības kārtību darba aizsardzības jautājumos nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 749. Zemāk — katrs veids atsevišķi, ar punktu, kurā tas rakstīts.
1. Ievadapmācība
Tā ir vispārējā daļa: uzņēmums, teritorija, iekšējās kārtības noteikumi, pārvietošanās, evakuācija, aizsardzības līdzekļi, rīcība nelaimes gadījumā. To iziet katrs jaunais nodarbinātais, neatkarīgi no amata.
13. punkts — burtiski
“Ievadapmācību organizē piemērotos apstākļos, ja nepieciešams, izmantojot tehniskos mācību un uzskates līdzekļus (piemēram, plakātus, maketus, modeļus, videofilmas, kā arī individuālos aizsardzības līdzekļus un citus palīglīdzekļus).”
Šis ir vienīgais punkts, kas mūsu tēmai ir tiešām svarīgs: videofilma noteikumos ir minēta tieši šeit un tieši kā uzskates līdzeklis. Ne kā instruktāžas aizstājējs.
2. Sākotnējā instruktāža darba vietā
Notiek konkrētajā darba vietā, ar konkrēto iekārtu. Šeit vairs nav vispārīgu lietu — ir tas darbs, ko cilvēks tiešām darīs.
15. punkts nosaka, ka instruktāžā nodarbināto iepazīstina ar veicamo darbu un darba devēja apstiprinātajām instrukcijām. 19. punkts pievieno to, ko bieži izlaiž: pēc instruktāžas darba vietā instruētājs pārbauda nodarbinātā zināšanas un praktiskās iemaņas. Paraksts bez pārbaudes prasību neizpilda.
3. Atkārtotā instruktāža
Šī ir tā, kas uzņēmumam maksā visvairāk laika, jo skar nevis dažus jaunos, bet visu kolektīvu.
23. punkts
Atkārtoto instruktāžu veic sākotnējās instruktāžas apjomā ne retāk kā reizi gadā. Darbos ar bīstamām iekārtām un paaugstinātas bīstamības darbos — biežāk.
“Sākotnējās instruktāžas apjomā” ir tā daļa, ko parasti pārlasa pārāk ātri. Tas nav atgādinājums piecās minūtēs — tas ir tas pats saturs vēlreiz, katram cilvēkam, katru gadu.
4. Neplānotā instruktāža
24. punkts nosaka gadījumus, kad instruktāža jāveic ārpus grafika:
- 24.1. — mainījušies darba apstākļi (jauna iekārta, jauns process, izmaiņas darba vietā)
- 24.2. — noticis nelaimes gadījums darbā vai konstatēta arodslimība
- 24.3. — nodarbinātais pārtraucis darbu uz laiku, kas ilgāks par 60 kalendāra dienām, bet darbos ar bīstamām iekārtām vai paaugstinātas bīstamības darbos — ilgāku par 45 kalendāra dienām
Trešais punkts ir tas, ko ražotnēs pamana visretāk. Divi mēneši ir parasts bērna kopšanas, slimības vai sezonas pārtraukums. Cilvēks atgriežas, un formāli viņu vajag instruēt no jauna — arī tad, ja viņš tur strādā desmit gadus.
5. Mērķa instruktāža
25. punkts nosaka četrus gadījumus, kad instruē konkrētam vienreizējam uzdevumam:
- 25.1. — avārijas vai katastrofas seku likvidēšana
- 25.2. — vienreizējs darbs, kas nav saistīts ar nodarbinātā tiešajiem pienākumiem
- 25.3. — darbs ārpus uzņēmuma teritorijas
- 25.4. — darbs, ko veic ar norīkojumu vai atļauju
Praksē tieši šī ir tā instruktāža, kas visbiežāk paliek nenoformēta — jo tā notiek steigā, uz vietas, kad kaut kas jāizdara šodien.
6. Tematiskā apmācība — sestā, kuru neviens nesauc par instruktāžu
Šī sarakstos parasti neparādās, jo formāli tā nav instruktāža. MK noteikumu Nr. 749 9. punkts nosaka, ka apmācība darba aizsardzības jautājumos ietver trīs lietas: ievadapmācību, instruktāžu darba vietā un tematisko apmācību. Pēdējā aizmirstas tieši tāpēc, ka tai ir cits nosaukums.
27. punkts — burtiski
"Tematisko apmācību par konkrētu darba aizsardzības jautājumu (piemēram, detalizētu apmācību par konkrētu darba vides riska faktoru, jaunu darba aprīkojumu, individuālo aizsardzības līdzekli, tehnoloģiju vai produktu) darba devējs organizē, ja tas nepieciešams nodarbināto zināšanu līmeņa paaugstināšanai un drošai darba veikšanai. Darba devējs dokumentē tematiskās apmācības veikšanu."
Praktiskā nozīme ir tieša: ja cehā ienāk jauna iekārta vai jauns individuālais aizsardzības līdzeklis, ar ierakstu instruktāžu žurnālā var nepietikt. 28. punkts nosaka, ka tematisko apmācību veic darba aizsardzības speciālists, kompetenta institūcija, kompetents speciālists vai cita šajā jautājumā kompetenta persona.
Kurš drīkst katru no tām veikt
Uz šo ražotnēs visbiežāk atbild pēc ieraduma, nevis pēc noteikumiem. Atbilde nav viena — ievadapmācībai un instruktāžai darba vietā ir dažādas prasības.
Ievadapmācību (11. punkts) veic kompetenta institūcija, kompetents speciālists, uzņēmuma darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, kura pārzina 12. punktā minētos jautājumus.
Instruktāžu darba vietā (17. punkts) veic darba aizsardzības speciālists vai persona — piemēram, struktūrvienības vadītājs, darbu vadītājs vai meistars —, kurai ir atbilstoša pieredze attiecīgajā darbā un kuru par instruktāžas jautājumiem ir apmācījis darba aizsardzības speciālists, kompetenta institūcija vai kompetents speciālists.
Praksē tas nozīmē, ka meistars instruēt drīkst — bet tikai tad, ja viņš pats par to ir apmācīts. Ja nav, instruktāža formāli nav notikusi, lai cik labi viņš savu darbu pārzinātu. Kā tas izskatās ražotnē ar maiņu darbu, apakšuzņēmējiem un sezonas pieņemšanu — darba drošības instruktāža ražotnē.
Reģistrācija un glabāšana
29. punkts nosaka, ka apmācība jāreģistrē. 30. punkts nosaka termiņu: reģistrācijas dokumenti jāglabā piecus gadus.
Šis ir vienkāršs, bet reāls risks. Pārbaudē nozīme ir nevis tam, vai instruktāža notika, bet tam, vai to var pierādīt. 2024. gadā Valsts darba inspekcija konstatēja 3 463 darba aizsardzības pārkāpumus, un 860 no tiem bija par nodarbināto neinstruēšanu — katrs ceturtais.
Kopsavilkums tabulas vietā
- Ievadapmācība — visiem jaunajiem, vispārīgā daļa (13. p.)
- Sākotnējā darba vietā — konkrētais darbs + zināšanu pārbaude (15., 19. p.)
- Atkārtotā — visam kolektīvam, ne retāk kā reizi gadā (23. p.)
- Neplānotā — pārmaiņas, nelaimes gadījums, pārtraukums 60/45 dienas (24. p.)
- Mērķa — vienreizējs vai netipisks darbs (25. p.)
- Dokumenti — reģistrē un glabā 5 gadus (29., 30. p.)
Ja zināšanu pārbaude neizdodas
Instruktāža nebeidzas ar izklāstu. 19. punkts prasa, lai pēc instruktāžas darba vietā instruētājs pārbaudītu nodarbinātā zināšanas un praktiskās iemaņas — un 20. punkts nosaka, kas notiek, ja pārbaude neizdodas.
20. punkts — burtiski
"Ja nodarbinātā zināšanas pēc instruktāžas darba vietā ir neapmierinošas un var radīt risku viņa vai citu nodarbināto drošībai un veselībai, viņam aizliegts uzsākt darbu un instruktāža jāveic atkārtoti."
"Aizliegts uzsākt darbu" — ne "ieteicams pārrunāt". Tieši šis punkts instruktāžu padara par darba organizācijas, nevis dokumentu jautājumu. 26. punkts to papildina: instruktāžu organizē darba laikā, atvēlot pietiekami daudz laika ne tikai izklāstam, bet arī praktisko paņēmienu apguvei un zināšanu pārbaudei.
Tas ir arī iemesls, kāpēc valodas barjera nav attaisnojums instruktāžu izlaist — ko darīt, ja darbinieks nesaprot latviski.
Kurā no tām video vispār der
Godīga atbilde: divās.
Ievadapmācībā — jo tā katram cilvēkam ir gandrīz vienāda, un tieši šeit noteikumi videofilmu min tiešā tekstā. Un atkārtotajā instruktāžā — jo tā ir tas pats saturs vēlreiz, tikai reizinot ar visu darbinieku skaitu.
Sākotnējā instruktāža darba vietā, neplānotā un mērķa instruktāža ir situatīvas. Tur video neder, un neviens godīgs piegādātājs to nepiedāvās.
Kā tieši video iekļaujas procesā, nezaudējot formālo pusi — par to ir atsevišķs raksts. Un ja gribat vispirms saprast, cik stundu gadā tas jums vispār aizņem, sāciet ar rēķinu.
Biežākie jautājumi
Cik bieži jāveic atkārtotā instruktāža? Sākotnējās instruktāžas apjomā ne retāk kā reizi gadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām un paaugstinātas bīstamības darbos — pēc darba devēja apstiprināta saraksta — ne retāk kā reizi sešos mēnešos (23. punkts).
Ar ko ievadapmācība atšķiras no sākotnējās instruktāžas? Ievadapmācībā iepazīstina ar darba aizsardzību uzņēmumā kopumā, un to iziet visi, uzsākot darbu (10. punkts). Sākotnējā instruktāža darba vietā attiecas uz konkrēto darbu, darba vietu un instrukcijām (15. un 16. punkts).
Kurš drīkst veikt darba drošības instruktāžu? Darba aizsardzības speciālists vai persona ar atbilstošu pieredzi attiecīgajā darbā, kuru par instruktāžas jautājumiem ir apmācījis darba aizsardzības speciālists, kompetenta institūcija vai kompetents speciālists (17. punkts).
Kad jāveic neplānotā instruktāža? Ja mainās darba apstākļi, raksturs, vieta, aprīkojums vai process; ja noticis nelaimes gadījums vai konstatēta arodslimība; vai ja nodarbinātais darbu pārtraucis ilgāk par 60 kalendāra dienām, bet bīstamos darbos — ilgāk par 45 (24. punkts).
Kas ir mērķa instruktāža? Instruktāža pirms konkrēta vienreizēja uzdevuma — avārijas seku likvidēšanas, darba ārpus tiešajiem pienākumiem, darba ārpus uzņēmuma teritorijas vai darba ar norīkojumu (25. punkts).
Cik ilgi jāglabā instruktāžu dokumenti? Reģistrācijas dokumentus — piecus gadus. Instrukcijas — kamēr tās aktuālas un vēl trīs gadus pēc tam, kad nomainītas ar jaunām (30. punkts).
Kā visa apmācības sistēma saliekas kopā, ieskaitot to, ko darba devējs drīkst izvēlēties pats — darba aizsardzības apmācība uzņēmumā.
No kā sākt
Pirms runāt par video skaitu un cenu, ir vērts saprast, kas jūsu ražotnē tiešām jāparāda. Tāpēc pirmais solis ir izpētes diena: atbraucu uz objektu, izejam to kopā ar jūsu drošības speciālistu un pierakstām, kuras zonas, iekārtas un procesi jāiekļauj. Šī vizīte ir bez maksas.
Ja gatavojaties instruktāžu saturu sakārtot no nulles, noder ievadinstruktāžas satura kontrolsaraksts pēc MK 749 — visi punkti ar noteikumu numuriem, bez maksas.