Raksti / Atkārtotā instruktāža — cik bieži tā tiešām jāveic
Atkārtotā instruktāža — cik bieži tā tiešām jāveic
Divi termiņi, viens saraksts, ko apstiprina pats darba devējs, un trīs gadījumi, kad grafiks nestrādā. Viss ar punktu numuriem no MK noteikumiem Nr. 749 — lai var pārbaudīt, nevis ticēt.
Par atkārtoto instruktāžu parasti jautā vienu un to pašu: reizi gadā vai reizi sešos mēnešos? Un no kura datuma to skaita? Atbilde noteikumos ir īsāka, nekā daudzi gaida — bet tai ir dažas detaļas, kuras izlaižot grafiks formāli izjūk.
Apmācības kārtību darba aizsardzības jautājumos nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 749. Zemāk — tikai tas, kas attiecas uz atkārtoto instruktāžu, ar punktu numuriem.
Ko atkārtotā instruktāža vispār dara
22. punkts nosaka mērķi: atkārtoto instruktāžu veic, lai atgādinātu darba aizsardzības noteikumu un instrukciju prasības, kā arī pārbaudītu un paaugstinātu nodarbināto zināšanas. Tātad tā nav formalitāte "paraksts žurnālā" — pašā noteikumu tekstā ir gan atgādināšana, gan zināšanu pārbaude.
Divi termiņi — un kurš uz kuru attiecas
23. punkts — burtiski
"Atkārtoto instruktāžu veic sākotnējās instruktāžas apjomā ne retāk kā reizi gadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām, kā arī paaugstinātas bīstamības darbos (atbilstoši darba devēja apstiprinātajam sarakstam) – ne retāk kā reizi sešos mēnešos."
Tātad reizi gadā — visiem nodarbinātajiem, un tas ir minimums. Reizi sešos mēnešos — darbos ar bīstamām iekārtām un paaugstinātas bīstamības darbos.
Un šeit ir detaļa, ko bieži palaiž garām: sešu mēnešu termiņš darbojas "atbilstoši darba devēja apstiprinātajam sarakstam". Sarakstu, kuri darbi uzņēmumā ir paaugstinātas bīstamības, apstiprina pats darba devējs. Ja tāda saraksta nav, nav arī atbildes uz jautājumu, kuriem darbiniekiem instruktāža jāveic divreiz gadā — un tas ir pirmais, ko ir vērts sakārtot, pirms vispār zīmēt grafiku.
Vēl viena lieta, ko vērts pamanīt: noteikumos rakstīts "ne retāk kā". Biežāk — drīkst. Retāk — nē.
"Sākotnējās instruktāžas apjomā" — divi vārdi, kas maina visu
Tā nav piecu minūšu atgādināšana pie kafijas automāta. 23. punkts prasa atkārtoto instruktāžu veikt sākotnējās instruktāžas apjomā — tas ir tas pats saturs vēlreiz: veicamais darbs, iekārtas, instrukcijas, riski.
Un 26. punkts pievieno, kā tam jānotiek: instruktāžu organizē darba laikā, atvēlot pietiekami daudz laika pilnīgam un kvalitatīvam materiāla izklāstam, praktisko metožu un paņēmienu apguvei, kā arī zināšanu pārbaudei.
Salieciet abus punktus kopā, un sanāk godīgs secinājums: atkārtotā instruktāža ir tā, kas uzņēmumam gadā prasa visvairāk laika. Ievadapmācība skar tikai jaunos. Atkārtotā — visu kolektīvu, katru gadu, un bīstamajos darbos divreiz gadā.
Trīs gadījumi, kad grafiks nestrādā
Gada (vai pusgada) ritms nav vienīgais, kas iedarbina instruktāžu. 24. punkts nosaka neplānoto instruktāžu, kas jāveic ārpus grafika, ja:
- 24.1. — mainās darba apstākļi, darba raksturs, darba vieta, darba aprīkojums, tehnoloģiskais vai darba process vai rodas citi faktori, kas var ietekmēt nodarbinātā drošību
- 24.2. — noticis nelaimes gadījums darbā vai konstatēta arodslimība
- 24.3. — nodarbinātais pārtraucis darbu uz laiku, kas ilgāks par 60 kalendāra dienām, bet darbos ar bīstamām iekārtām vai paaugstinātas bīstamības darbos — ilgāku par 45 kalendāra dienām
Praksē visbiežāk aizmirst tieši 24.3. Bērna kopšanas atvaļinājums, gara slimības lapa, sezonas pārtraukums — cilvēks atgriežas, un viņu vajag instruēt no jauna arī tad, ja gada instruktāža pēc grafika būtu tikai pēc pieciem mēnešiem. Ilggadējs stāžs šeit neko nemaina.
Papīri, kas to visu pierāda
29. punkts nosaka, ka ziņas par ievadapmācību un instruktāžu darba vietā darba devējs reģistrē dokumentos, kas satur noteikumu 3. un 4. pielikumā minēto informāciju. 30. punkts nosaka termiņu: reģistrācijas dokumentus glabā piecus gadus.
Pārbaudē nozīme ir nevis tam, vai instruktāža notika, bet tam, vai to var pierādīt. 2024. gadā Valsts darba inspekcija konstatēja 3 463 darba aizsardzības pārkāpumus, un 860 no tiem bija par nodarbināto neinstruēšanu — katrs ceturtais.
Kopsavilkums
- Reizi gadā — visiem, sākotnējās instruktāžas apjomā (23. p.)
- Reizi 6 mēnešos — bīstamas iekārtas un paaugstinātas bīstamības darbi pēc darba devēja apstiprināta saraksta (23. p.)
- Darba laikā, ar pietiekami daudz laika un zināšanu pārbaudi (26. p.)
- Ārpus grafika — pārmaiņas, nelaimes gadījums, pārtraukums 60/45 dienas (24. p.)
- Dokumenti — reģistrē un glabā 5 gadus (29., 30. p.)
Kur šajā ritmā iederas video
Atkārtotajai instruktāžai ir viena īpašība, kuras nav nevienai citai: tas ir tas pats saturs, ko katru gadu — bīstamajos darbos divreiz gadā — izklāsta katram cilvēkam kolektīvā. Tieši atkārtojamā daļa: zonas, iekārtas, procesi, riski. To var nofilmēt vienreiz un rādīt vienādā kvalitātē katru reizi, nevis atkarībā no tā, cik instruētājs tajā dienā ir izgulējies.
Noteikumi videofilmu tiešā tekstā min 13. punktā — kā uzskates līdzekli ievadapmācībā. Un godīgā atbilde, kas jāpasaka skaidri: video instruktāžu neaizstāj. Instruētājs, praktiskā daļa, zināšanu pārbaude un paraksti reģistrā paliek. Video padara vienādu un pārbaudāmu to daļu, kas katru gadu atkārtojas.
Kāpēc tieši tā — par to ir atsevišķs raksts. Un ja vēl nav skaidrs, ar ko atkārtotā atšķiras no pārējām četrām instruktāžām, sāciet ar rakstu par instruktāžu veidiem.
No kā sākt
Pirms runāt par video skaitu un cenu, ir vērts saprast, kas jūsu ražotnē tiešām jāparāda — un vai paaugstinātas bīstamības darbu saraksts vispār ir apstiprināts. Tāpēc pirmais solis ir izpētes diena: atbraucu uz objektu, izejam to kopā ar jūsu drošības speciālistu un pierakstām, kuras zonas, iekārtas un procesi jāiekļauj. Šī vizīte ir bez maksas.