Kāpēc uzņēmumam vajadzīgs darba drošības video

Katrā ražotnē ir kāds, kurš zina visu. Viņš zina, kur nedrīkst iet bez ķiveres, kurā vietā iekrāvējs nāk no aklās puses un kāpēc tieši tā durvis nedrīkst atstāt vaļā. Kad atnāk jauns darbinieks, tieši šis cilvēks atstāj savu darbu un iet stāstīt.

Tas darbojas. Kamēr jaunais darbinieks ir viens mēnesī.

Kur sistēma sāk plaisāt

Ražošanā, loģistikā un būvmateriālos rotācija ir liela, sezonas kāpumi ir strauji, un apakšuzņēmēju cilvēki teritorijā mainās gandrīz katru nedēļu. Tad rodas trīs lietas, kuras neviens neplānoja.

Pirmā — stāstījums sarūk. Pirmajam cilvēkam speciālists izstāsta 40 minūtes. Piektajam tajā pašā nedēļā — 15, jo viņam ir savs darbs. Ne tāpēc, ka viņš slikti strādā, bet tāpēc, ka diennaktī ir astoņas stundas.

Otrā — saturs sāk atšķirties. Divi cilvēki, kas instruē, uzsver dažādas lietas. Viens pastāsta par jauno līniju, otrs to aizmirst, jo tajā dienā domāja par ko citu. Pēc gada uzņēmumā ir trīs paaudzes darbinieku, kuri zina trīs mazliet atšķirīgas versijas.

Trešā — zināšanas ir piesietas vienam cilvēkam. Kad viņš aiziet atvaļinājumā, saslimst vai pamet darbu, uzņēmums paliek bez tā, ko viņš stāstīja. Rakstītā instrukcija paliek, bet tas, kā viņš to izskaidroja un ko rādīja ar roku, aiziet līdzi.

Ko rāda pārbaužu statistika

Tas nav skaitlis par ļaunprātīgiem darba devējiem. Lielākā daļa no tiem 860 gadījumiem ir uzņēmumi, kuros instruktāža notiek — tikai konkrētajā brīdī, ar konkrēto cilvēku, tā nebija notikusi vai nebija dokumentēta. Sistēma bija atkarīga no tā, vai kādam tajā dienā bija laiks.

Tajā pašā gadā darbā cieta 2 312 nodarbinātie, no tiem 250 smagi un 25 gāja bojā.

Ko maina video

Video nemaina noteikumus. Tas maina to, cik reižu tie jāizstāsta.

Jaunais darbinieks noskatās 3–4 minūšu video par konkrēto ražotni — savu cehu, savu iekārtu, savu maiņas maršrutu. Viņš to var noskatīties pirms pirmās darba dienas, sēžot mājās. Kad viņš atnāk, drošības speciālistam vairs nav jāstāsta viss no sākuma. Paliek tas, kas tiešām prasa klātbūtni: konkrētās darba vietas specifika, jautājumi, praktiskā demonstrācija un paraksts.

Praktiskā atšķirība ir tāda, ka simtais darbinieks dzird tieši to pašu, ko pirmais. Arī nakts maiņā. Arī tad, kad speciālists ir atvaļinājumā.

Ko noteikumi par video saka un ko nesaka

Pirmajā sarunā gandrīz vienmēr rodas jautājums, vai noteikumi vispār pieļauj video. Pieļauj — un nosauc to vārdā.

Video noteikumos ir nosaukts vārdā, bet tikai kā uzskates līdzeklis — un tieši tas tas arī ir. Pārējais paliek savā vietā: 14. punkts prasa, lai persona, kura veikusi apmācību, pārliecinās pārrunās ar nodarbināto; 15. punkts prasa instruktāžu "attiecīgajā darba vietā, praktiski parādot drošus darba paņēmienus un metodes"; 19. punkts prasa zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi; 26. punkts prasa, lai tas viss notiek darba laikā, atvēlot pietiekami daudz laika.

Tātad video neatbrīvo ne no instruktora, ne no praktiskās daļas, ne no zināšanu pārbaudes, ne no paraksta žurnālā. Tas atbrīvo no vienas vienīgas lietas — no vajadzības katru reizi no jauna izstāstīt to pašu vispārīgo daļu. Visa instruktāžas kārtība kopā ir apkopota lapā darba drošības instruktāža.

Kur video der visvairāk

• Vairākas ražotnes. Ja uzņēmumam ir cehi dažādās pilsētās, video ir vienīgais praktiskais veids, kā panākt, ka instruktāžas standarts visur ir viens un tas pats.
• Šoferi un pārvadātāji. Cilvēks, kurš iebrauc teritorijā uz 20 minūtēm, reti izies pilnu instruktāžu. Video var izsūtīt jau pirms pirmās iebraukšanas.
• Apakšuzņēmēji. Darba aizsardzības likuma 16. panta trešā daļa nosaka, ka cita darba devēja nodarbinātie jāinstruē pirms darba uzsākšanas. Kad viņu ir daudz un viņi mainās, video ietaupa reālas stundas.
• Ārvalstu darbinieki. Darba aizsardzības likuma 14. panta ceturtā daļa prasa, lai darba aizsardzības instrukcijas un apmācība nodarbinātajiem ir saprotama, un uzliek darba devējam pienākumu pārliecināties, ka nodarbinātais ir sapratis. Valodu likums nenosaka — saprašanu prasa. Video pamatversijai var pievienot papildu valodu versijas kā palīgmateriālu; ko tas nozīmē praksē.
• Auditi. Klientu un sertifikācijas auditos jautā, kā uzņēmums nodrošina, ka visi ir instruēti vienādi. Video ir kaut kas, ko var parādīt.

Kur video neder

Godīgi: ja uzņēmumā gadā sāk strādāt pieci cilvēki un visi vienā cehā, video, visticamāk, neatmaksāsies. Tas atmaksājas tur, kur instruktāža atkārtojas bieži.

Un vēl viena lieta, ko der pateikt skaidri: video neaizstāj instruktāžu kā tādu. Par to ir atsevišķs raksts, jo tā ir vissvarīgākā nianse visā šajā tēmā.

Kāpēc ne bezmaksas video no interneta

Vispārīgi darba drošības video ir pieejami arī bez maksas — arī Valsts darba inspekcija piedāvā e-apmācības vairākām nozarēm. Ja mērķis ir vispārīgas zināšanas, tie ir labs sākums.

Problēma parādās brīdī, kad darbinieks iziet no mācību telpas un ieiet cehā. Vispārīgā video viņš neredzēja savu iekārtu, savu ejas platumu, savu evakuācijas maršrutu un to konkrēto vietu, kur iekrāvējs griežas aiz stūra. Tieši tā ir atšķirība starp materiālu, ko noskatās, un materiālu, kas maina uzvedību.

Vispārīgs video pastāsta, kā jārīkojas. Video, kas uzfilmēts jūsu cehā, pastāsta, kur tieši.

Cik ilgi viens video paliek aktuāls

Otrs jautājums, kas nāk uzreiz pēc cenas: cik ilgi ar to pietiek.

Uzskates līdzeklim noteikumos termiņa nav. Termiņi ir instruktāžai. 23. punkts prasa atkārtoto instruktāžu sākotnējās instruktāžas apjomā ne retāk kā reizi gadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām un paaugstinātas bīstamības darbos (atbilstoši darba devēja apstiprinātajam sarakstam) — ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Uzņēmumam tam ir praktiska nozīme: video nestrādā tikai jaunajiem, jo reizi gadā tam iet cauri viss kolektīvs. Par atkārtotās instruktāžas biežumu atsevišķi.

Pārtaisīt video liek nevis kalendārs, bet izmaiņas. 24.1. punkts prasa neplānoto instruktāžu un instrukciju satura pārskatīšanu, ja "nodarbinātajiem mainās darba apstākļi, darba raksturs, darba vieta, darba aprīkojums, tehnoloģiskais vai darba process vai rodas citi faktori, kas var ietekmēt nodarbinātā drošību". 24.2. punkts to pašu prasa pēc nelaimes gadījuma darbā vai konstatētas arodslimības.

Praksē tas nozīmē: kamēr ceha izkārtojums, iekārtas un maršruti ir tie paši, video ir aktuāls. Kad ienāk jauna līnija, jāpārfilmē attiecīgā epizode, nevis viss video no jauna — tāpēc materiālu ir vērts jau filmēšanas brīdī sadalīt pa zonām un procesiem.

Ko tas nozīmē praksē

Viens video par vienu ražotni maksā 2 450–2 900 EUR + PVN un ir gatavs 3–4 nedēļās. Summu nosaka tas, cik procesu un zonu jāparāda un vai vajadzīgas citu valodu versijas. Ja video vajag vairākus — katrai profesijai vai katrai ražotnei — cena par vienu video būtiski krītas, jo izmaksas nosaka filmēšanas dienu skaits, nevis video skaits.

Bet pirms cenas sarunas ir vērts saprast, cik video tur tiešām vajag. To nevar izlemt no e-pasta.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik ilgi instruktāžas video paliek aktuāls?

Uzskates līdzeklim noteikumos termiņa nav. Pārtaisīšanu liek izmaiņas: MK noteikumu Nr. 749 24.1. punkts prasa neplānoto instruktāžu un instrukciju satura pārskatīšanu, ja nodarbinātajiem mainās darba apstākļi, darba raksturs, darba vieta, darba aprīkojums vai tehnoloģiskais process. Kamēr ražotnē tas viss ir nemainīgs, video paliek aktuāls.

Vai instruktāžas video jāsaskaņo ar Valsts darba inspekciju?

MK noteikumos Nr. 749 prasības saskaņot uzskates līdzekļus nav. Pēc 8. punkta par apmācības veida atbilstību nodarbinātā sagatavotībai un uzņēmuma specifikai atbild darba devējs. Dokumentācijas prasības 29. un 30. punktā attiecas uz instruktāžas reģistrēšanu un glabāšanu, nevis uz uzskates līdzekļiem.

Vai der bezmaksas darba drošības video no interneta?

Kā vispārīgs palīgmateriāls — jā, 13. punkts uzskates līdzekļu izvēli neierobežo. Bet 15. punkts prasa iepazīstināt nodarbināto ar veicamo darbu un darba aizsardzības prasībām attiecīgajā darba vietā. Vispārīgs video šo daļu neaizpilda: tajā nav jūsu ceha, jūsu iekārtas un jūsu maršruta.

Cik darbinieku gadā jābūt, lai video atmaksātos?

Noteikumos tāda sliekšņa nav — tas ir saimniecisks, ne juridisks jautājums. Video atmaksājas tur, kur instruktāža atkārtojas bieži: liela rotācija, sezonas kāpumi, vairākas ražotnes, daudz apakšuzņēmēju un šoferu. Ja gadā darbu sāk daži cilvēki vienā cehā, ieguvums ir mazs. Kas veido cenu.

Vai pēc nelaimes gadījuma video jāfilmē no jauna?

Ne obligāti viss video. 24.2. punkts prasa neplānoto instruktāžu tiem nodarbinātajiem, kuriem ir līdzīgi darba apstākļi vai kuru darbs saistīts ar notikušo nelaimes gadījumu, un instrukciju satura pārskatīšanu. Ja pārskatītais saturs maina to, kas video ir parādīts, jāpārfilmē attiecīgā epizode.

Vai katrai ražotnei vajag savu video?

Tai daļai, kas ir par konkrēto darba vietu, jā: 15. punkts instruktāžu sasaista ar attiecīgo darba vietu. Uzņēmuma vispārīgā daļa — 12. punktā uzskaitītie jautājumi — var būt kopīga visām ražotnēm. Praksē tas nozīmē vienu kopīgu pamatvideo un īsākas atsevišķu ražotņu epizodes.