Raksti / Kāpēc uzņēmumam vajadzīgs darba drošības video
Kāpēc uzņēmumam vajadzīgs darba drošības video
Instruktāžas saturs uzņēmumā parasti nav problēma. Problēma ir tas, ka to katru reizi stāsta cilvēks — un cilvēks nekad nestāsta divreiz vienādi.
Katrā ražotnē ir kāds, kurš zina visu. Viņš zina, kur nedrīkst iet bez ķiveres, kurā vietā iekrāvējs nāk no aklās puses un kāpēc tieši tā durvis nedrīkst atstāt vaļā. Kad atnāk jauns darbinieks, tieši šis cilvēks atstāj savu darbu un iet stāstīt.
Tas darbojas. Kamēr jaunais darbinieks ir viens mēnesī.
Kur sistēma sāk plaisāt
Ražošanā, loģistikā un būvmateriālos rotācija ir liela, sezonas kāpumi ir strauji, un apakšuzņēmēju cilvēki teritorijā mainās gandrīz katru nedēļu. Tad rodas trīs lietas, kuras neviens neplānoja.
Pirmā — stāstījums sarūk. Pirmajam cilvēkam speciālists izstāsta 40 minūtes. Piektajam tajā pašā nedēļā — 15, jo viņam ir savs darbs. Ne tāpēc, ka viņš slikti strādā, bet tāpēc, ka diennaktī ir astoņas stundas.
Otrā — saturs sāk atšķirties. Divi cilvēki, kas instruē, uzsver dažādas lietas. Viens pastāsta par jauno līniju, otrs to aizmirst, jo tajā dienā domāja par ko citu. Pēc gada uzņēmumā ir trīs paaudzes darbinieku, kuri zina trīs mazliet atšķirīgas versijas.
Trešā — zināšanas ir piesietas vienam cilvēkam. Kad viņš aiziet atvaļinājumā, saslimst vai pamet darbu, uzņēmums paliek bez tā, ko viņš stāstīja. Rakstītā instrukcija paliek, bet tas, kā viņš to izskaidroja un ko rādīja ar roku, aiziet līdzi.
Ko rāda pārbaužu statistika
Pārbaudīts fakts
2024. gadā Valsts darba inspekcija konstatēja 3 463 darba aizsardzības pārkāpumus. No tiem 860 bija par nodarbināto neinstruēšanu — katrs ceturtais pārkāpums un otrs biežākais konstatējums valstī.
Tas nav skaitlis par ļaunprātīgiem darba devējiem. Lielākā daļa no tiem 860 gadījumiem ir uzņēmumi, kuros instruktāža notiek — tikai konkrētajā brīdī, ar konkrēto cilvēku, tā nebija notikusi vai nebija dokumentēta. Sistēma bija atkarīga no tā, vai kādam tajā dienā bija laiks.
Tajā pašā gadā darbā cieta 2 312 nodarbinātie, no tiem 250 smagi un 25 gāja bojā.
Ko maina video
Video nemaina noteikumus. Tas maina to, cik reižu tie jāizstāsta.
Jaunais darbinieks noskatās 3–4 minūšu video par konkrēto ražotni — savu cehu, savu iekārtu, savu maiņas maršrutu. Viņš to var noskatīties pirms pirmās darba dienas, sēžot mājās. Kad viņš atnāk, drošības speciālistam vairs nav jāstāsta viss no sākuma. Paliek tas, kas tiešām prasa klātbūtni: konkrētās darba vietas specifika, jautājumi, praktiskā demonstrācija un paraksts.
Praktiskā atšķirība ir tāda, ka simtais darbinieks dzird tieši to pašu, ko pirmais. Arī nakts maiņā. Arī tad, kad speciālists ir atvaļinājumā.
Kur video der visvairāk
- Vairākas ražotnes. Ja uzņēmumam ir cehi dažādās pilsētās, video ir vienīgais praktiskais veids, kā panākt, ka instruktāžas standarts visur ir viens un tas pats.
- Šoferi un pārvadātāji. Cilvēks, kurš iebrauc teritorijā uz 20 minūtēm, reti izies pilnu instruktāžu. Video var izsūtīt jau pirms pirmās iebraukšanas.
- Apakšuzņēmēji. Darba aizsardzības likuma 16. panta trešā daļa nosaka, ka cita darba devēja nodarbinātie jāinstruē pirms darba uzsākšanas. Kad viņu ir daudz un viņi mainās, video ietaupa reālas stundas.
- Ārvalstu darbinieki. 2025. gadā Latvijā izsniegtas ap 23 000 darba atļauju trešo valstu pilsoņiem — pirms desmit gadiem to bija ap 3 500. Video pamatversijai var pievienot papildu valodu versijas kā palīgmateriālu saprotamībai.
- Auditi. Klientu un sertifikācijas auditos jautā, kā uzņēmums nodrošina, ka visi ir instruēti vienādi. Video ir kaut kas, ko var parādīt.
Kur video neder
Godīgi: ja uzņēmumā gadā sāk strādāt pieci cilvēki un visi vienā cehā, video, visticamāk, neatmaksāsies. Tas atmaksājas tur, kur instruktāža atkārtojas bieži.
Un vēl viena lieta, ko der pateikt skaidri: video neaizstāj instruktāžu kā tādu. Par to ir atsevišķs raksts, jo tā ir vissvarīgākā nianse visā šajā tēmā.
Kāpēc ne bezmaksas video no interneta
Vispārīgi darba drošības video ir pieejami arī bez maksas — arī Valsts darba inspekcija piedāvā e-apmācības vairākām nozarēm. Ja mērķis ir vispārīgas zināšanas, tie ir labs sākums.
Problēma parādās brīdī, kad darbinieks iziet no mācību telpas un ieiet cehā. Vispārīgā video viņš neredzēja savu iekārtu, savu ejas platumu, savu evakuācijas maršrutu un to konkrēto vietu, kur iekrāvējs griežas aiz stūra. Tieši tā ir atšķirība starp materiālu, ko noskatās, un materiālu, kas maina uzvedību.
Vispārīgs video pastāsta, kā jārīkojas. Video, kas uzfilmēts jūsu cehā, pastāsta, kur tieši.
Ko tas nozīmē praksē
Viens video par vienu ražotni maksā no 2 450 EUR + PVN un ir gatavs 3–4 nedēļās. Ja video vajag vairākus — katrai profesijai vai katrai ražotnei — cena par vienu video būtiski krītas, jo izmaksas nosaka filmēšanas dienu skaits, nevis video skaits.
Bet pirms cenas sarunas ir vērts saprast, cik video tur tiešām vajag. To nevar izlemt no e-pasta.