Raksti / Vai video var aizstāt darba drošības instruktāžu?
Vai video var aizstāt darba drošības instruktāžu?
Īsā atbilde: nē. Garā atbilde ir interesantāka — jo normatīvie akti video tieši atļauj, tikai citā lomā, nekā daudzi domā.
Šo jautājumu uzdod gandrīz katrs drošības speciālists pirmajā sarunā, un tas ir pareizais jautājums. Ja atbilde būtu neprecīza, uzņēmums riskētu ar pārbaudi, kurā izrādās, ka instruktāža formāli nav notikusi.
Tāpēc sāksim ar to, ko nosaka noteikumi.
Ko atļauj MK noteikumi Nr. 749
Apmācības kārtību darba aizsardzības jautājumos — un to, kādi instruktāžu veidi vispār pastāv — nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 749. To 13. punkts tieši min videofilmas kā uzskates līdzekli ievadapmācībā. Tātad jautājums nav par to, vai video drīkst lietot — drīkst, un tas ir paredzēts.
Kas paliek neatkarīgi no video
- Instruētājs — cilvēks, kurš instruktāžu vada un par to atbild
- Praktiskā demonstrācija darba vietā (15. punkts)
- Zināšanu pārbaude (19. punkts)
- Abu pušu paraksti instruktāžas reģistrā (4. pielikums)
- Reģistru glabāšana 5 gadus (30. punkts)
Citiem vārdiem: video ir daļa no instruktāžas, nevis instruktāžas vietā. Ja kāds piedāvājumā apgalvo, ka viņa video aizstāj instruktāžu, žurnālu vai instruktoru — tas nav tiesa, un tas var uzņēmumam maksāt dārgi.
Ko video tad īsti aizstāj
Video aizstāj atkārtoto stāstīšanu. Tas ir viss, un ar to pietiek.
Vispārējā ievadinstruktāžā liela daļa satura katram jaunajam darbiniekam ir identiska: teritorijas izkārtojums, pārvietošanās noteikumi, evakuācijas ceļi, aizsardzības līdzekļi, galvenie procesi un tipiskās riska vietas. Šī daļa nemainās atkarībā no tā, kurš klausās. Tieši tā ir daļa, ko video izstāsta vienādi katru reizi.
Kas paliek klātienē: konkrētās darba vietas specifika, iekārta, pie kuras cilvēks strādās, jautājumi, praktiskā demonstrācija, zināšanu pārbaude un paraksts. Tā ir daļa, kurā instruētāja klātbūtne tiešām ko dod.
Kā tas izskatās procesā
- Darbinieks noskatās video — pirms pirmās darba dienas vai tās sākumā
- Instruētājs pārrunā konkrēto darba vietu un atbild uz jautājumiem
- Praktiskā demonstrācija darba vietā
- Zināšanu pārbaude
- Ieraksts reģistrā un abu pušu paraksti
Process paliek tāds pats. Mainās tikai tas, ka pirmais solis vairs neprasa cilvēka laiku, un ka tā saturs katru reizi ir viens un tas pats.
Cik bieži instruktāža jāatkārto
Atkārtotā instruktāža jāveic ne retāk kā reizi gadā. Darbos ar bīstamām iekārtām un paaugstinātas bīstamības darbos — reizi sešos mēnešos (MK Nr. 749, 23. punkts).
Šeit video dod otro ietaupījumu, par ko sākumā parasti nedomā: atkārtotā instruktāža skar nevis dažus jaunos, bet visu kolektīvu. Uzņēmumā ar 200 darbiniekiem tas ir 200 reizes gadā, vai 400, ja darbs ir ar bīstamām iekārtām.
Par sodiem — precīzi
Darba aizsardzības likuma 36. pants paredz sodu par nodarbināto neinstruēšanu, ja tas rada tiešus draudus drošībai un veselībai: juridiskai personai no 1 400 līdz 2 900 EUR, fiziskai personai no 350 līdz 700 EUR.
Šis nosacījums par tiešiem draudiem ir būtisks, un to bieži noklusē. Sods nav automātisks par katru neinstruētu darbinieku. Bet 2024. gadā VDI kopumā piemēroja 1 828 administratīvos sodus par 610 250 EUR, tāpēc tēma nav teorētiska.
Un tendence nav uz labo pusi. Valsts darba inspekcija 2026. gada 13. jūlija paziņojumā norāda, ka šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaudzis gan kopējais, gan smago nelaimes gadījumu skaits darbā. Kad statistika iet uz augšu, aug arī pārbaužu skaits — un pārbaudē pirmais, ko prasa, ir instruktāžas reģistrs.
Un par valodu
Šeit ir izplatīts pārpratums, ko der izlabot. Likums neprasa instruēt darbinieka dzimtajā valodā. Darba aizsardzības likuma 14. panta ceturtā daļa prasa, lai informācija būtu saprotama, un VDI vadlīnijas paredz valsts valodu.
Praktiski tas nozīmē: latviešu versija ir tā, kas iet instruktāžā. Citu valodu versijas ir papildmateriāls saprotamībai — noderīgs, bieži nepieciešams, bet ne latviskās instruktāžas aizstājējs.
Kopsavilkums
Video ir uzskates līdzeklis, ko noteikumi tieši atļauj. Tas neaizstāj instruktāžu, instruktoru vai žurnālu, un neviens godīgs piegādātājs to nesolīs. Tas aizstāj to, ka vienu un to pašu ir jāstāsta simto reizi.
Ja jums šī tēma ir aktuāla, sāksim ar to, ko var izmērīt — cik stundu gadā jūsu uzņēmumā aizņem ievadinstruktāža.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai video var aizstāt darba drošības instruktāžu?
Nē. MK noteikumu Nr. 749 13. punkts video min kā uzskates līdzekli ievadapmācībā, nevis kā instruktāžas aizstājēju. Instruktors, praktiskā demonstrācija, zināšanu pārbaude un abu pušu paraksti reģistrā paliek neatkarīgi no tā, vai video ir vai nav.
Vai instruktāžas žurnālā jāparakstās, ja darbinieks noskatījās video?
Jā. Video nemaina reģistrācijas kārtību: instruktāžu reģistrē dokumentos ar noteikumu pielikumos prasīto informāciju, tajā skaitā instruktora un instruētās personas parakstu, un reģistrācijas dokumentus glabā piecus gadus (30. punkts).
Cik bieži instruktāža jāatkārto, ja uzņēmumā izmanto video?
Tāpat kā bez video: atkārtotā instruktāža sākotnējās instruktāžas apjomā jāveic ne retāk kā reizi gadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām un paaugstinātas bīstamības darbos pēc darba devēja apstiprināta saraksta — ne retāk kā reizi sešos mēnešos (23. punkts).
Vai video drīkst būt krievu vai angļu valodā?
Darba aizsardzības likuma 14. panta ceturtā daļa prasa, lai informācija darbiniekam būtu saprotama, un VDI vadlīnijas paredz valsts valodu. Praktiski tas nozīmē, ka instruktāžā iet latviešu versija, bet citu valodu versijas ir papildmateriāls saprotamībai — noderīgs, bieži nepieciešams, tikai ne latviskās versijas aizstājējs.
Cik maksā darba drošības instruktāžas video?
2450–2900 EUR + PVN par vienu video jeb vienu filmēšanas dienu. Summu virza objektu skaits, filmēšanas apstākļi ražotnē un tas, cik daudz procesu jāparāda. Pakete no 8–10 video maksā 14 850 EUR + PVN.