Raksti / Ievadinstruktāža jaunajam darbiniekam — kur pazūd speciālista laiks
Ievadinstruktāža jaunajam darbiniekam — kur pazūd speciālista laiks
Neviens neuzskaita, cik stundu gadā aiziet instruktāžai. Tāpēc arī neviens nepamana, ka tā ir viena no lielākajām neredzamajām izmaksām drošības nodaļā.
Drošības speciālista darba diena reti izskatās tā, kā rakstīts amata aprakstā. Riska novērtējumi, dokumentācija, iekšējā uzraudzība, pārbaudes, negadījumu izmeklēšana — un pa vidu tam visam ik pa laikam atnāk cilvēks no personāla daļas un pasaka, ka pirmdien sāk trīs jauni.
Tā ir tā daļa, ko neviens neplāno un neviens neuzskaita.
Izrēķināsim
Vispārējā ievadinstruktāža ražotnē reāli aizņem 30–60 minūtes uz cilvēku, ja to dara kārtīgi — ar teritorijas apstaigāšanu, nevis parakstu uz papīra. Pieņemsim piesardzīgi 45 minūtes.
Rēķins vidējai ražotnei
200 darbinieku, rotācija 20 % gadā = 40 jauni cilvēki gadā
40 × 45 min = 30 stundas gadā tikai vispārējai ievadinstruktāžai
Pieskaitām atkārtoto instruktāžu visam kolektīvam reizi gadā — pat ja grupās pa 10 un pusstundu uz grupu, tās ir vēl 10 stundas.
Ja darbs ir ar bīstamām iekārtām un atkārtotā instruktāža jāveic reizi 6 mēnešos, šo skaitli dubulto.
40–50 stundas gadā ir vairāk nekā viena pilna darba nedēļa. Uzņēmumā ar sezonas darbiniekiem vai vairākām ražotnēm skaitlis viegli pārsniedz simtu.
Un tas ir tikai speciālista laiks. Pieskaitiet jaunā darbinieka stundas, kurās viņš vēl nestrādā, un meistara laiku, kurš viņu pavada.
Izrēķiniet savu skaitli
Trīs jautājumi, uz kuriem parasti neviens uzņēmumā nezina atbildi no galvas:
- Cik cilvēku pie jums vidēji mēnesī iziet ievadinstruktāžu — ieskaitot sezonas darbiniekus un apakšuzņēmējus?
- Cik ilgi tā tiešām aizņem, ja to dara kārtīgi?
- Kas to vada — un ko viņš tajā laikā nedara?
Trešais jautājums parasti ir tas, kas maina sarunu. Instruktāžu vada tas pats cilvēks, kuram jāveic riska novērtējumi un iekšējā uzraudzība. Kad viņa laiks aiziet stāstīšanai, nepadarīts paliek tieši tas darbs, kura trūkumu VDI pārbaudē pamana visbiežāk — 2024. gadā 966 pārkāpumi bija tieši par darba vides iekšējo uzraudzību.
Kas notiek, kad laika nepietiek
Neviens nepieņem lēmumu instruēt sliktāk. Tas notiek pats no sevis.
Pirmajam cilvēkam nedēļā speciālists izstāsta visu. Ceturtajam viņš pastāsta galveno un pasaka: "pārējo tev parādīs meistars." Meistars parāda to, ko atceras. Pēc pusgada uzņēmumā ir cilvēki, kuri nezina, ka konkrētajā zonā ir jālieto ausu aizsargi, un neviens nevar pateikt, kurā brīdī tas pazuda.
Statistika to redz. 2024. gadā VDI konstatēja 860 pārkāpumus par nodarbināto neinstruēšanu — katrs ceturtais no visiem darba aizsardzības pārkāpumiem valstī.
Kur video ieņem vietu procesā
Video pārņem to ievadinstruktāžas daļu, kas katram cilvēkam ir vienāda: teritorija, pārvietošanās, evakuācija, aizsarglīdzekļi, galvenie procesi, tipiskās riska vietas. Praksē tā ir lielākā daļa vispārējās instruktāžas satura un 3–4 minūtes ekrāna laika.
Speciālistam paliek tā daļa, kurā viņš tiešām ir vajadzīgs — konkrētā darba vieta, jautājumi, praktiskā demonstrācija un zināšanu pārbaude. No 45 minūtēm paliek 10–15.
Svarīgi: instruktāža no tā nekļūst mazāk formāla. Instruētājs, paraksti, reģistrs un glabāšana paliek tieši tādi paši — par to sīkāk atsevišķā rakstā.
Kurā brīdī tas atmaksājas
Viens video par vienu ražotni maksā 2 450–2 900 EUR + PVN. Ja tas ietaupa 30 stundas gadā un kalpo trīs gadus, rēķins sanāk vienkāršs — bet reālais ieguvums parasti nav naudā.
Reālais ieguvums ir tas, ka instruktāžas kvalitāte pārstāj būt atkarīga no dienas. Cilvēks, kurš sāk strādāt sezonas kāpuma vidū piektdienas vakarā, dzird tieši to pašu, ko tas, kurš sāka mierīgā otrdienā.
Video neatmaksājas ar ietaupīto naudu. Tas atmaksājas ar to, ka simtais darbinieks zina tikpat daudz, cik pirmais.
No kā sākt
Pirms runāt par video skaitu un cenu, ir vērts saprast, kas jūsu ražotnē tiešām jāparāda. To nevar izlemt no e-pasta un negribas minēt.
Tāpēc pirmais solis ir izpētes diena: atbraucu uz objektu, izejam to kopā ar jūsu drošības speciālistu un pierakstām, kuras zonas, iekārtas un procesi jāiekļauj. Pēc tam ir skaidrs, vai runa ir par vienu video vai astoņiem. Šī vizīte ir bez maksas.
Ja gatavojaties instruktāžu saturu sakārtot no nulles, noder ievadinstruktāžas satura kontrolsaraksts pēc MK 749 — visi punkti ar noteikumu numuriem, bez maksas.
Ko šajā rēķinā sauc par ievadinstruktāžu
Iepriekšējā rēķina pamatā ir laiks. Lai to varētu plānot, ir vērts pateikt precīzi, par kuru apmācības daļu ir runa — noteikumi šeit šķir divas atsevišķas lietas.
MK noteikumu Nr. 749 9. punkts apmācību sadala trijās daļās: ievadapmācība, instruktāža darba vietā (sākotnējā, atkārtotā, neplānotā un mērķa) un tematiskā apmācība. Ievadapmācība ir tā, ko jaunais cilvēks saņem pirmais, un tā ir par uzņēmumu kopumā, nevis par konkrēto iekārtu.
Saturu nosaka 12. punkts — desmit jautājumi no uzņēmuma darbības veida un būtiskākajiem riska faktoriem līdz drošības zīmēm un rīcībai ārkārtas situācijās. Veikt to drīkst kompetenta institūcija, kompetents speciālists, uzņēmuma darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, kura šos jautājumus pārzina (11. punkts).
Tikai pēc tam nāk sākotnējā instruktāža darba vietā. 15. punkts prasa praktiski parādīt drošus darba paņēmienus un metodes, un 19. punkts — pēc tās pārbaudīt zināšanas un praktiskās iemaņas. Ja zināšanas ir neapmierinošas un var radīt risku, darbu uzsākt ir aizliegts un instruktāža jāveic atkārtoti (20. punkts).
Šī robeža ir svarīga arī video kontekstā: 13. punkts videofilmas min tieši ievadapmācības sadaļā. Instruktāža darba vietā notiek pie iekārtas, un to video neaizstāj — par to sīkāk rakstā vai video aizstāj instruktāžu un lapā darba drošības instruktāža ražotnē.
Cik ilgai instruktāžai jābūt pēc noteikumiem
Konkrētu minūšu skaitu noteikumi nenosaka. Bet 26. punkts nosaka divas lietas, kas praksē izšķir vairāk nekā minūšu skaits.
Pirmkārt — darba laikā. Instruktāža pusdienlaikā vai pēc maiņas beigām nav tas, ko noteikumi paredz. Otrkārt — pietiekami daudz laika. Tas ir mērs, kas piesiets rezultātam, nevis grafikam: materiālam jābūt izklāstītam pilnīgi, metodēm apgūtām un zināšanām pārbaudītām.
Instruktāža nav arī pēdējais solis. Pēc sākotnējās instruktāžas nodarbinātais strādā pieredzējuša nodarbinātā uzraudzībā, līdz apgūst drošas darba metodes un paņēmienus, un tikai pēc tam veic darbu patstāvīgi (21. punkts).
Un 8. punkts piebilst, ka apmācības veids jāizvēlas pēc nodarbinātā izglītības, iepriekšējās apmācības, darba pieredzes un spējām, kā arī uzņēmuma specifikas. Viens un tas pats pusstundas stāsts visiem tāpēc automātiski nav atbilstība — par to arī lapā darba aizsardzības apmācība uzņēmumā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik ilgai jābūt ievadinstruktāžai?
Minūšu skaits noteikumos nav. MK noteikumu Nr. 749 26. punkts prasa atvēlēt pietiekami daudz laika materiāla izklāstam, praktisko paņēmienu apguvei un zināšanu pārbaudei. Praksē ražotnē tas ir 30–60 minūtes uz cilvēku.
Vai instruktāžu drīkst rīkot pēc darba laika vai pusdienlaikā?
Nē. 26. punkts skaidri saka, ka instruktāžu organizē darba laikā.
Vai darbiniekam ar 20 gadu stāžu ievadapmācība ir vajadzīga?
Jā. 10. punkts prasa nodrošināt ievadapmācību visiem nodarbinātajiem neatkarīgi no izglītības un darba stāža attiecīgajā profesijā vai amatā.
Vai pēc instruktāžas var uzreiz sākt strādāt patstāvīgi?
Ne uzreiz. Pēc 21. punkta nodarbinātais vispirms strādā pieredzējuša nodarbinātā uzraudzībā, līdz apgūst drošas metodes un paņēmienus, aprīkojuma lietošanas, darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības.
Kas veic ievadapmācību, ja darba aizsardzības speciālists ir prombūtnē?
11. punkts pieļauj kompetentu institūciju, kompetentu speciālistu, uzņēmuma darba aizsardzības speciālistu vai citu darba devēja norīkotu personu, kura 12. punktā minētos jautājumus pārzina. Aizvietotājs ir jānorīko iepriekš, nevis jāmeklē tajā rītā, kad atnāk jaunie.
Cik stundu gadā tas sanāk visam uzņēmumam?
Tas atkarīgs no jauno darbinieku skaita gadā — rēķins ar konkrētiem skaitļiem ir šī raksta sākumā.